Domnīcas LaSER pētnieks Roberts Kits piedalījās Strategy Speaks podkāstā — Briseles Brīvās universitātes (Vrije Universiteit Brussel) Drošības, diplomātijas un stratēģijas centra oficiālajā podkāstā, kuru vada Daniels Fiots (Daniel Fiott). Sarunā Kits iepazīstināja ar sava jaunākā politikas pārskata “Virzoties uz Baltijas Tīģeri. Kā stiprināt Baltijas valstu aizsardzības sadarbību?” galvenajiem secinājumiem, uzsverot nepieciešamību padziļināt reģionālo sadarbību, lai stiprinātu Baltijas valstu drošības un aizsardzības spējas.
Sarunas laikā tika apskatīti Baltijas reģiona unikālie drošības izaicinājumi. Roberts Kits uzsvēra, ka Baltijas valstu ģeogrāfiskais novietojums rada īpašu ievainojamību, norādot, ka Krievijas gaisa desanta spēku bāzes atrodas aptuveni 270 kilometru attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Vienlaikus reģions saskaras ne tikai ar tradicionāliem militāriem draudiem, bet arī ar pieaugošiem hibrīdapdraudējumiem, tostarp sabotāžu, uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, kiberuzbrukumiem, dezinformācijas kampaņām, laikapstākļu balonu izmantošanu un migrācijas instrumentalizāciju kā hibrīdkara instrumentu.
Runājot par ziņojuma publicēšanas aktualitāti, Kits uzsvēra, ka, lai gan visas trīs Baltijas valstis plāno no 2026. gada aizsardzībai atvēlēt 5% no IKP, drošību nevar vērtēt tikai pēc aizsardzības budžeta apjoma. Ņemot vērā Baltijas valstu ekonomiku salīdzinoši nelielo apmēru, lielāki izdevumi vien automātiski nenodrošinās pietiekamas militārās spējas. Ilgtermiņa drošībai nepieciešama ciešāka koordinācija, kopīga plānošana un efektīvāka pieejamo resursu izmantošana.
Kits arī pievērsās vēsturiskajai pieredzei, analizējot aizsardzības finansējuma noturību ekonomisko satricinājumu laikā. 2008. gada globālās finanšu krīzes sākumā gan Latvija, gan Igaunija aizsardzībai novirzīja aptuveni 4,5% no kopējiem valsts izdevumiem. Tomēr Latviju krīze skāra īpaši smagi, un līdz 2014. gadam aizsardzības izdevumu īpatsvars kopējos valsts izdevumos samazinājās līdz aptuveni 2,5%, kamēr Igaunija to saglabāja aptuveni 5% līmenī. Šis piemērs parāda nepieciešamību nodrošināt ilgtermiņā stabilu un noturīgu aizsardzības finansējumu.
Sarunā tika apskatītas arī iespējas paplašināt reģionālo sadarbību ārpus aizsardzības budžetu palielināšanas. Atsaucoties uz Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības (NORDEFCO) vīziju līdz 2030. gadam, Kits uzsvēra, ka līdzīgu pieeju būtu iespējams attīstīt arī Baltijas valstīs, stiprinot sadarbību tādās jomās kā aizsardzības industrijas attīstība, militārā mobilitāte, civilā aizsardzība un kopīgu spēju attīstīšana. Aizsardzības sadarbībai jābūt ne tikai atsevišķu projektu kopumam, bet gan sistemātiskai pieejai reģiona noturības stiprināšanai.
Īpaša uzmanība tika pievērsta Baltijas aizsardzības industrijas sadarbības iespējām. Lai gan Baltijas valstis piedalās Eiropas Aizsardzības fonda (EDF) projektos, vairāk nekā pusē projektu, kuros iesaistīta kāda no Baltijas valstīm, nav iesaistīta neviena cita Baltijas valsts. Kits uzsvēra nepieciešamību veidot ciešākus koordinācijas mehānismus, lai Baltijas aizsardzības industrijas varētu efektīvāk sadarboties. Pašlaik trīs Baltijas valstīs darbojas astoņas atsevišķas aizsardzības industrijas asociācijas, taču nav vienotas organizācijas, kas pārstāvētu visa reģiona aizsardzības industriju kopumā.
Podkāstā tika izcelti arī pozitīvi piemēri, tostarp Latvijas dronu ražotāja Origin Robotics un Igaunijas uzņēmuma DevSec Intel Solutions sadarbība, kopīgi izstrādājot tehnoloģisku risinājumu dronu aizsardzības sistēmai. Šādi piemēri apliecina reģionālās sadarbības potenciālu un nepieciešamību ciešāk sasaistīt aizsardzības industriju ar publiskā sektora iniciatīvām.
Sarunas noslēgumā tika apskatīts līdzsvars starp nacionālās neatkarības saglabāšanu un nepieciešamību stiprināt reģionālo sadarbību. Roberts Kits uzsvēra, ka ciešāka Baltijas valstu sadarbība nemazina valstu suverenitāti, bet gan sniedz iespēju stiprināt kopējo drošību un efektīvāk reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem.
Pilnu Strategy Speaks podkāsta epizodi iespējams noskatīties un noklausīties šeit.