LaSER Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas Risinājumu Institūts

LaSER Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas Risinājumu Institūts

Nosaukums: Iedzīvotāju aptaujas dati par pašvaldību un individuālo atbildību
Autors: Artis Vilks
Avots: Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja (n=1005), lauka darbu veica SKDS 2025. gada martā
Datu kopa: Lejupielādēt datu kopu (csv)
Mainīgie un vērtības: Lejupielādēt mainīgos un vērtības (xlsx)
Lejupielādēt mainīgos un vērtības (pdf)
Gatavojot ziņojumu par Latvijas reģionālo pilsētu konkurētspēju, tika veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuras datus publicējam šeit.
Viens no aptaujā iekļautajiem jautājumiem ietvēra pretēju apgalvojumu salīdzināšanu. Respondentiem bija jāizmanto desmit ballu skala, lai izvērtētu, kuriem apgalvojumiem viņi vairāk piekrīt vai nepiekrīt. Pretstatījumu mērķis bija izcelt dažādus pašiniciatīvas un pašpietiekamības aspektus – noskaidrot, cik būtiski tie ir iedzīvotājiem un vai dažāda lieluma pilsētās un laukos dzīvojošo cilvēku viedokļi atšķiras.
Iedzīvotāju viedokļos nav vienprātības par globālo procesu ietekmi un atvērtību globālai sadarbībai. Ievērojama daļa respondentu uzskata, ka vietējās kopienas (pašvaldības) labklājību pamatā nosaka tās iedzīvotāju paveiktais (53%) un ka, domājot par saimniecisko darbību, jābūt pašpietiekamiem, pēc iespējas izmantojot vietējos cilvēkus, resursus un zināšanas (45%). Taču nozīmīga daļa respondentu ir pretējās domās, apgalvojot, ka labklājību pamatā nosaka globālie procesi, ko iedzīvotāji nevar ietekmēt (38%), un ka, domājot par saimniecisko darbību, jābūt pēc iespējas atvērtiem globālai sadarbībai (44%).
Tāpat atšķiras iedzīvotāju novērtējumi par atbildības sadalījumu starp indivīdiem un publiskajiem spēlētājiem – 48% respondentu uzskata, ka katram pašam ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu nodrošināšanu, bet 45% norāda, ka valstij un pašvaldībai ir jāuzņemas lielāka atbildība, lai ikviens būtu nodrošināts.
Savukārt par to, kas ilgtermiņā ļauj dzīvot labāk un vai nepieciešams izlīdzināt pašvaldību finanšu resursus, iedzīvotāju viedokļi saskan lielākā mērā. Pašiniciatīvu un smagu darbu  (67%) kā dzīves kvalitāti vairojošus faktorus izvēlas vairāk respondentu nekā veiksmi un likteni (24%), bet pašvaldību finanšu resursu izlīdzināšanas un vienādu iespēju radīšanas atbalstītāji (52%) ir vairāk nekā tie, kas uzskata, ka katrai pašvaldībai pašai jāiztiek ar nodokļu ieņēmumiem, kas ģenerēti tās teritorijā (36%).
Atšķirības iedzīvotāju viedokļos dažāda lieluma pilsētās un laukos ir minimālas. Vienīgi starp Rīgas iedzīvotājiem ir mazāk pašvaldību finanšu resursu izlīdzināšanas atbalstītāju.
Latvijas iedzīvotāju novērtējumi par dažādiem apgalvojumiem

Aptaujā izmantotais jautājuma formulējums bija “Sekojošā tabulā ir apkopoti pretēji apgalvojumi par dažādiem jautājumiem. Kuriem apgalvojumiem Jūs vairāk piekrītat? Lūdzu, izlasiet apgalvojumus un novērtējiet savus uzskatus šādās kategorijās.”

Ilgtermiņā pašiniciatīva un smags darbs ļauj dzīvot labāk vai ir mazsvarīgi, visu nosaka veiksme un liktenis

Vietējās kopienas (pašvaldības) labklājību pamatā nosaka tās iedzīvotāju darbības vai globālie procesi, ko iedzīvotāji nevar ietekmēt

Katram pašam ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu nodrošināšanu vai valstij un pašvaldībām ir jāuzņemas lielāka atbildība, lai iekviens būtu nodrošināts

Domājot par saimniecisko darbību, jābūt pašpietiekamiem, pēc iespējas izmantojot vietējās kopienas (pašvaldības) cilvēkus, resursus un zināšanas vai jābūt pēc iespējas atvērtiem globālai sadarbībai

Katrai pašvaldībai pašai jāiztiek ar nodokļu ieņēmumiem, kas ģenerēti tās teritorijā vai pašvaldībām jārada vienādas iespējas nodrošināt to funkcijas, izlīdzinot pašvaldību finanšu resursus

Latvijas iedzīvotāju novērtējumi par dažādiem apgalvojumiem pēc apdzīvotās vietas tipa (novērtējumu vidējās vērtības)

Aptaujā izmantotais jautājuma formulējums bija “Sekojošā tabulā ir apkopoti pretēji apgalvojumi par dažādiem jautājumiem. Kuriem apgalvojumiem Jūs vairāk piekrītat? Lūdzu, izlasiet apgalvojumus un novērtējiet savus uzskatus šādās kategorijās.”

Grupā “Rīga” ietilpst Rīga, grupā “Citas pilsētas” ietilpst pilsētas, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000 (Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala), grupā “Mazpilsētas” ietilpst pilsētas, kuru iedzīvotāju skaits ir intervālā no 5 000 līdz 50 000 (Ventspils, Rēzekne, Ogre, Valmiera, Jēkabpils, Salaspils, Mārupe, Tukums, Cēsis, Sigulda, Kuldīga, Olaine, Bauska, Saldus, Talsi, Dobele, Ādaži, Ludza, Ikšķile, Krāslava, Aizkraukle, Baloži, Līvāni, Gulbene, Limbaži, Madona, Alūksne, Lielvārde, Preiļi, Balvi, Iecava, Smiltene, Ķekava), un grupā “Lauki” ietilpst pārējās Latvijas teritoriālās vienības.

Ilgtermiņā pašiniciatīva un smags darbs ļauj dzīvot labāk vai ir mazsvarīgi, visu nosaka veiksme un liktenis

Vietējās kopienas (pašvaldības) labklājību pamatā nosaka tās iedzīvotāju darbības vai globālie procesi, ko iedzīvotāji nevar ietekmēt

Katram pašam ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu nodrošināšanu vai valstij un pašvaldībām ir jāuzņemas lielāka atbildība, lai iekviens būtu nodrošināts

Domājot par saimniecisko darbību, jābūt pašpietiekamiem, pēc iespējas izmantojot vietējās kopienas (pašvaldības) cilvēkus, resursus un zināšanas vai jābūt pēc iespējas atvērtiem globālai sadarbībai

Katrai pašvaldībai pašai jāiztiek ar nodokļu ieņēmumiem, kas ģenerēti tās teritorijā vai pašvaldībām jārada vienādas iespējas nodrošināt to funkcijas, izlīdzinot pašvaldību finanšu resursus