Domnīcas LaSER pētnieks Roberts Kits un valdes priekšsēdētājs Daunis Auers piedalījās TV24 raidījumā “Latvijas labums”, ko organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), lai diskutētu par Latvijas aizsardzības industrijas attīstības potenciālu, Baltijas valstu sadarbību un reģiona konkurētspēju mainīgajā drošības situācijā.
Sarunas centrā bija šogad publicētais LaSER politikas pārskats “Virzoties uz Baltijas Tīģeri. Kā stiprināt Baltijas valstu aizsardzības sadarbību?”, kas turpina domnīcas iepriekšējos pētījumus par Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijiem. Raidījumā tika uzsvērts, ka Baltijas Tīģera scenārijs nav balstīts tikai aizsardzības spēju stiprināšanā, bet arī ekonomikas izaugsmē un inovācijās. Kā norādīja Daunis Auers, Ziemeļvalstu labklājības modelis tika veidots tikai pēc tam, kad bija izauguši starptautiski konkurētspējīgi uzņēmumi, kas radīja nepieciešamo ekonomisko pamatu investīcijām un sociālajai attīstībai.
Diskusijā tika akcentēts, ka plānotais aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 5% no IKP rada jaunas iespējas arī uzņēmējiem. Vienlaikus tika uzsvērts, ka drošība nav saistīta tikai ar militāro jomu – arvien nozīmīgāku lomu ieņem civilā aizsardzība, kritiskās infrastruktūras attīstība, militārā mobilitāte un aizsardzības industrijas sadarbība Baltijas reģionā.
Raidījumā tika apspriests arī Latvijas konkurētspējas jautājums Baltijas kontekstā. Lai gan pēdējos gados Lietuva ekonomiskajos rādītājos apsteigusi Latviju, Daunis Auers norādīja, ka Rīgai joprojām ir ievērojams metropoles potenciāls, īpaši veidojot ciešāku sadarbību ar Helsinkiem, Stokholmu un citām Ziemeļeiropas pilsētām. Vienlaikus tika uzsvērts, ka Baltijas valstis ir gan partneres, gan konkurentes, un ciešāka sadarbība nenozīmē vienādu ieguvumu sadalījumu, bet gan kopēju reģiona konkurētspējas pieaugumu.
Kā viens no praktiskajiem piemēriem tika minēta nepieciešamība mazināt administratīvos šķēršļus Baltijas vienotā tirgus attīstībai, tostarp veicinot iespēju uzņēmumus vienlaikus reģistrēt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šāds risinājums paplašinātu uzņēmumu piekļuvi aptuveni sešu miljonu iedzīvotāju tirgum un veicinātu reģiona ekonomisko integrāciju.
Sarunas noslēgumā tika diskutēts arī par mainīgo starptautisko drošības vidi un nepieciešamību mazajām valstīm pielāgoties jaunajai ģeopolitiskajai realitātei, kur arvien lielāka nozīme ir ekonomiskajai noturībai, reģionālajai sadarbībai un spējai kopīgi attīstīt stratēģiski nozīmīgas nozares.
Raidījuma pirmo un otro daļu iespējams noskatīties šeit.
Foto: Play24.lv