{"id":1353,"date":"2024-08-05T05:50:04","date_gmt":"2024-08-05T05:50:04","guid":{"rendered":"https:\/\/domnicalaser.lv\/?p=1353"},"modified":"2024-10-15T06:58:03","modified_gmt":"2024-10-15T06:58:03","slug":"sis-nav-nulles-summas-speles","status":"publish","type":"post","link":"http:\/\/domnicalaser.lv\/sis-nav-nulles-summas-speles\/","title":{"rendered":"\u0160\u012bs nav nulles summas sp\u0113les"},"content":{"rendered":"\n

Autors: Uldis Spuri\u0146\u0161, LaSER valdes loceklis, p\u0113tnieciskais direktors<\/p>\n\n\n\n

Uz\u0146\u0113m\u0113ju, valsts p\u0101rvaldes un pilsonisk\u0101s sabiedr\u012bbas redz\u0113jumi par v\u0113lamajiem valsts att\u012bst\u012bbas scen\u0101rijiem ne vienm\u0113r sakr\u012bt. Var pat rasties saj\u016bta, ka k\u0101diem konkr\u0113tiem izaicin\u0101jumiem (piem\u0113ram, birokr\u0101tisku proced\u016bru izskau\u0161anai, velo satiksmes t\u012bkla izveidei R\u012bgas iel\u0101s, pieejamu m\u0101jok\u013cu nodro\u0161in\u0101\u0161anai, darba tirg\u016b piepras\u012btu prasmju apm\u0101c\u012bb\u0101m utt.), darbojoties netrauc\u0113ti vienatn\u0113, var\u0113tu rast lab\u0101kus risin\u0101jumus un \u0101tri ieviest tos dz\u012bv\u0113. Ta\u010du bie\u017ei kompetenti, lai ar\u012b laiku pa laikam pretdarbojo\u0161ies, l\u012bdzgaitnieki ir vajadz\u012bgi un ilgtermi\u0146\u0101 \u013coti noder\u012bgi.<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Man ir bijis gods str\u0101d\u0101t ar zino\u0161iem, godpr\u0101t\u012bgiem, glob\u0101li konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgiem Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113jiem, nevalstisko organiz\u0101ciju un valsts p\u0101rvaldes profesion\u0101\u013ciem. Vis\u0101s min\u0113taj\u0101s darb\u012bbas sf\u0113r\u0101s esmu ar\u012b sastapies ar procesa imitatoriem un akt\u012bvu p\u0101rdales iesp\u0113ju ekspluatatoriem. Jo vair\u0101k valstis sp\u0113j otros aizst\u0101t vai p\u0101rveidot par pirmajiem, jo liel\u0101kas iesp\u0113jas t\u0101m tikt gal\u0101 ar da\u017e\u0101diem izaicin\u0101jumiem. <\/p>\n\n\n\n

Negat\u012bvs piem\u0113rs \u0161aj\u0101 zi\u0146\u0101 \u0161obr\u012bd ir \u0160rilanka, kura kop\u0161 2019. gada cie\u0161 no finan\u0161u un ekonomisk\u0101s kr\u012bzes<\/a>, nesp\u0113jot rast efekt\u012bvus risin\u0101jumus par\u0101du sloga samazin\u0101\u0161anai<\/a>. 2018. gad\u0101 \u0160rilank\u0101 dz\u012bvoja 21,7 miljoni iedz\u012bvot\u0101ju, Pasaules Banka pirmo reizi bija \u0160rilanku ierindojusi starp aug\u0161\u0113j\u0101 e\u0161elona vid\u0113ju ien\u0101kumu valst\u012bm (virs lielaj\u0101m kaimi\u0146os eso\u0161aj\u0101m Indon\u0113zijas un Filip\u012bn\u0101m, nedaudz zem Arm\u0113nijas un Gruzijas) un IKP uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju, \u0146emot v\u0113r\u0101 at\u0161\u0137ir\u012bgos pirktsp\u0113jas l\u012bme\u0146us, \u0160rilank\u0101 bija par 91% liel\u0101ks nek\u0101 blakus eso\u0161aj\u0101 Indij\u0101. 2023. gad\u0101 \u0160rilankas p\u0101r\u0101kums p\u0101r Indiju sast\u0101d\u012bja vairs tikai 42% un daudzi \u0161rilankie\u0161i mekl\u0113ja darba iesp\u0113jas citur, tai skait\u0101 iesaistoties Krievijas izrais\u012btaj\u0101 milit\u0101raj\u0101 konflikt\u0101 Ukrain\u0101<\/a>.<\/p>\n\n\n

\n
\"\"<\/figure><\/div>\n\n\n

\u0160rilanku l\u012bdz\u012bgi k\u0101 citas pasaules valstis p\u0113d\u0113jo gadu laik\u0101 negat\u012bvi ietekm\u0113ja gan Covid-19 pand\u0113mija, gan Krievijas iebrukums Ukrain\u0101. Ta\u010du paral\u0113li tam \u0160rilankas vald\u012bba ir realiz\u0113jusi finansi\u0101li neizdev\u012bgus infrastrukt\u016bras projektus<\/a>, kuru virz\u012bt\u0101ji ir biju\u0161i valsts politisk\u0101s un ekonomisk\u0101s elites p\u0101rst\u0101vji. T\u0101pat populistisku apsv\u0113rumu un bud\u017eeta l\u012bdzek\u013cu taup\u012b\u0161anas nol\u016bkos m\u0113\u0123in\u0101jusi p\u0101r\u0101k strauji p\u0101riet uz biolo\u0123isko lauksaimniec\u012bbu, b\u016btiski iedrag\u0101jot sektora produktivit\u0101ti<\/a>. Abas princip\u0101 biju\u0161as vajadz\u012bgas iniciat\u012bvas. Infrastrukt\u016bras projekti var rad\u012bt ekonomisko izaugsmi. Savuk\u0101rt lauksaimniec\u012bb\u0101 lietotie pestic\u012bdi pies\u0101r\u0146o dzeramo \u016bdeni un nogalina \u0160rilankas iedz\u012bvot\u0101jus<\/a>. Ta\u010du br\u0101\u013cu Rad\u017eapaksas kop\u0161 2005. gada kontrol\u0113to vald\u012bbu izv\u0113l\u0113tie konkr\u0113tie risin\u0101jumi bija k\u013c\u016bdaini. L\u012bdz ar pilso\u0146u kara beig\u0101m 2009. gad\u0101 valsts p\u0101rvald\u012bba k\u013cuva arvien autoritat\u012bv\u0101ka un arvien vair\u0101k darboj\u0101s cie\u0161i pietuvin\u0101tas varas kli\u0137es interes\u0113s, l\u012bdz 2022. gad\u0101 vardarb\u012bgu protestu<\/a> rezult\u0101t\u0101 bija spiesta demision\u0113t.<\/p>\n\n\n\n

Soci\u0101lie zin\u0101tnieki Darons Asimoglu (Daron Acemoglu<\/em>) un D\u017eeimss A. Robinsons (James A. Robinson<\/em>) apgalvo, ka starp repres\u012bviem, autoritat\u012bviem p\u0101rvald\u012bbas re\u017e\u012bmiem un bez likumu vardarb\u012bg\u0101m sabiedr\u012bb\u0101m past\u0101v \u0161aurs koridors<\/a> br\u012bvu pilso\u0146u valstu att\u012bst\u012bbai. Asimoglu un Robinsons dom\u0101, ka valsts kapacit\u0101te jeb r\u012bc\u012bbsp\u0113ja rodas eli\u0161u un pilsonisk\u0101s sabiedr\u012bbas savstarp\u0113jas politiskas konkurences un mijiedarb\u012bbas rezult\u0101t\u0101. Liel\u0101ku r\u012bc\u012bbsp\u0113ju sasniedz t\u0101s valstis, kur\u0101s eli\u0161u un sabiedr\u012bbas sp\u0113ku sam\u0113ri ir l\u012bdzv\u0113rt\u012bgi. Ja elit\u0113m ir p\u0101rsp\u0113ks, valst\u012bm ir tendence k\u013c\u016bt despotisk\u0101m. Turpret\u012b v\u0101jas elites nesp\u0113j izveidot r\u012bc\u012bbsp\u0113j\u012bgas vald\u012bbas, un valst\u012bm neizdodas apmierin\u0101t da\u017e\u0101d\u0101s sabiedr\u012bbas vajadz\u012bbas, s\u0101kot ar sabiedrisko k\u0101rt\u012bbu un dro\u0161\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n

Sp\u0113ku balansa izveide ir sare\u017e\u0123\u012bts un pi\u0146\u0137er\u012bgs ikdienas darbs, bet tam ir patiesi taust\u0101mi ilgtermi\u0146a ieguvumi.<\/p>\n\n\n\n

\u0160\u0101 gada pavasar\u012b domn\u012bca LaSER prezent\u0113ja savu pirmo zi\u0146ojumu \u201cLatvija 2040: \u010cetri n\u0101kotnes scen\u0101riji\u201d<\/a>. Zi\u0146ojuma apsprie\u0161anai velt\u012bto konferenci apmekl\u0113ja Latvijas politikas veidot\u0101ji, uz\u0146\u0113m\u0113ji un da\u017e\u0101du jomu profesion\u0101\u013ci. Konferences laik\u0101 t\u0101s dal\u012bbniekiem bija iesp\u0113ja atbild\u0113t uz da\u017e\u0101diem jaut\u0101jumiem, kas saist\u012bti ar zi\u0146ojum\u0101 apskat\u012btaj\u0101m t\u0113m\u0101m. Divi no jaut\u0101jumiem bija par valsts funkcij\u0101m paredzamo finans\u0113jumu un to avotiem. Ja v\u0113laties uzzin\u0101t konferences dal\u012bbnieku domas un sal\u012bdzin\u0101t t\u0101s ar las\u012bt\u0101ju izteiktajiem viedok\u013ciem, l\u016bdzu, atbildiet ar\u012b j\u016bs!<\/p>\n\n\n\n

<\/p>\n\n\n