Autors: Uldis Spuriņš, LaSER valdes loceklis, pētnieciskais direktors
Uzņēmēju, valsts pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības redzējumi par vēlamajiem valsts attīstības scenārijiem ne vienmēr sakrīt. Var pat rasties sajūta, ka kādiem konkrētiem izaicinājumiem (piemēram, birokrātisku procedūru izskaušanai, velo satiksmes tīkla izveidei Rīgas ielās, pieejamu mājokļu nodrošināšanai, darba tirgū pieprasītu prasmju apmācībām utt.), darbojoties netraucēti vienatnē, varētu rast labākus risinājumus un ātri ieviest tos dzīvē. Taču bieži kompetenti, lai arī laiku pa laikam pretdarbojošies, līdzgaitnieki ir vajadzīgi un ilgtermiņā ļoti noderīgi.
Man ir bijis gods strādāt ar zinošiem, godprātīgiem, globāli konkurētspējīgiem Latvijas uzņēmējiem, nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes profesionāļiem. Visās minētajās darbības sfērās esmu arī sastapies ar procesa imitatoriem un aktīvu pārdales iespēju ekspluatatoriem. Jo vairāk valstis spēj otros aizstāt vai pārveidot par pirmajiem, jo lielākas iespējas tām tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem.
Negatīvs piemērs šajā ziņā šobrīd ir Šrilanka, kura kopš 2019. gada cieš no finanšu un ekonomiskās krīzes, nespējot rast efektīvus risinājumus parādu sloga samazināšanai. 2018. gadā Šrilankā dzīvoja 21,7 miljoni iedzīvotāju, Pasaules Banka pirmo reizi bija Šrilanku ierindojusi starp augšējā ešelona vidēju ienākumu valstīm (virs lielajām kaimiņos esošajām Indonēzijas un Filipīnām, nedaudz zem Armēnijas un Gruzijas) un IKP uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā atšķirīgos pirktspējas līmeņus, Šrilankā bija par 91% lielāks nekā blakus esošajā Indijā. 2023. gadā Šrilankas pārākums pār Indiju sastādīja vairs tikai 42% un daudzi šrilankieši meklēja darba iespējas citur, tai skaitā iesaistoties Krievijas izraisītajā militārajā konfliktā Ukrainā.
Šrilanku līdzīgi kā citas pasaules valstis pēdējo gadu laikā negatīvi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču paralēli tam Šrilankas valdība ir realizējusi finansiāli neizdevīgus infrastruktūras projektus, kuru virzītāji ir bijuši valsts politiskās un ekonomiskās elites pārstāvji. Tāpat populistisku apsvērumu un budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkos mēģinājusi pārāk strauji pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību, būtiski iedragājot sektora produktivitāti. Abas principā bijušas vajadzīgas iniciatīvas. Infrastruktūras projekti var radīt ekonomisko izaugsmi. Savukārt lauksaimniecībā lietotie pesticīdi piesārņo dzeramo ūdeni un nogalina Šrilankas iedzīvotājus. Taču brāļu Radžapaksas kopš 2005. gada kontrolēto valdību izvēlētie konkrētie risinājumi bija kļūdaini. Līdz ar pilsoņu kara beigām 2009. gadā valsts pārvaldība kļuva arvien autoritatīvāka un arvien vairāk darbojās cieši pietuvinātas varas kliķes interesēs, līdz 2022. gadā vardarbīgu protestu rezultātā bija spiesta demisionēt.
Sociālie zinātnieki Darons Asimoglu (Daron Acemoglu) un Džeimss A. Robinsons (James A. Robinson) apgalvo, ka starp represīviem, autoritatīviem pārvaldības režīmiem un bez likumu vardarbīgām sabiedrībām pastāv šaurs koridors brīvu pilsoņu valstu attīstībai. Asimoglu un Robinsons domā, ka valsts kapacitāte jeb rīcībspēja rodas elišu un pilsoniskās sabiedrības savstarpējas politiskas konkurences un mijiedarbības rezultātā. Lielāku rīcībspēju sasniedz tās valstis, kurās elišu un sabiedrības spēku samēri ir līdzvērtīgi. Ja elitēm ir pārspēks, valstīm ir tendence kļūt despotiskām. Turpretī vājas elites nespēj izveidot rīcībspējīgas valdības, un valstīm neizdodas apmierināt dažādās sabiedrības vajadzības, sākot ar sabiedrisko kārtību un drošību.
Spēku balansa izveide ir sarežģīts un piņķerīgs ikdienas darbs, bet tam ir patiesi taustāmi ilgtermiņa ieguvumi.
Šā gada pavasarī domnīca LaSER prezentēja savu pirmo ziņojumu “Latvija 2040: Četri nākotnes scenāriji”. Ziņojuma apspriešanai veltīto konferenci apmeklēja Latvijas politikas veidotāji, uzņēmēji un dažādu jomu profesionāļi. Konferences laikā tās dalībniekiem bija iespēja atbildēt uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar ziņojumā apskatītajām tēmām. Divi no jautājumiem bija par valsts funkcijām paredzamo finansējumu un to avotiem. Ja vēlaties uzzināt konferences dalībnieku domas un salīdzināt tās ar lasītāju izteiktajiem viedokļiem, lūdzu, atbildiet arī jūs!